Gada pēdējās dienās, otrdien, 30. decembrī, Rēzeknes pašvaldības uzņēmuma SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” dalībnieku ārkārtas sapulcē tika pieņemts lēmums par krasām pārmaiņām vadībā.
Pēc pašvaldības rīkojuma no valdes locekles amata atsaukta Diāna Zirniņa, kura koncertzāli vadīja kopš tās pirmsākumiem 2013. gadā. Viņas vietā amatā iecelta Iveta Cipruse, kura līdz šim darbojās pašvaldības administratīvajā struktūrā.
Šis lēmums ir izraisījis plašu rezonansi, jo “Gors” nav tikai lokāla kultūras iestāde, bet gan stratēģiski nozīmīgs nacionālas vērtības centrs Latgales reģionā.
Pašvaldības arguments: Finanšu disciplīna un efektivitāte
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība lēmumu pamato ar nepieciešamību pēc jauna veida kompetencēm. Pašreizējos krīzes apstākļos, kad gan pašvaldības, gan valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, prioritāte ir finanšu pārvaldība, nevis kultūras menedžments.
Pašvaldības skatījumā, uzņēmuma nākotne ir atkarīga no:
Stingras finanšu kontroles un padziļinātas biznesa analītikas.
Atkarības mazināšanas no pašvaldības dotācijām (audits uzrādījis pamatdarbības ieņēmumu kritumu par 5,4%).
Pārvaldības modeļa maiņas, meklējot rentablākus risinājumus.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs uzsvēra, ka līdzšinējā vadība ir pretojusies mēģinājumiem ieviest “efektīvāku pārvaldības modeli”. Viņš kritizēja faktu, ka izdevumi pieaug, bet ieņēmumi sarūk, norādot, ka rēzekniešiem nav jāmaksā par pasākumiem, kuru apmeklētība ir zema.
Jaunā vadība un pagaidām ierobežotās pilnvaras
Jaunieceltā valdes locekle Iveta Cipruse amatā stājas ar uzdevumu sakārtot tieši finanšu procesus. Viņas profesionālā pieredze Audita nodaļas vadībā un izpilddirektores vietnieces amatā kapitālsabiedrību pārraudzībā pašvaldībai šķiet piemērotāka pašreizējai situācijai. Jāatzīmē, ka saskaņā ar likumu, šādā steidzamā kārtībā iecelta vadītāja pilnvaras nevar pārsniegt vienu gadu, un Cipruse pildīs pienākumus līdz pastāvīga kandidāta izvēlei.
Valsts institūciju un ministru asā reakcija
Lēmums par vadības maiņu nav palicis bez ievērības valsts līmenī. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Kultūras ministrija paudušas bažas par lēmuma tiesiskumu un steidzamību.
VARAM ministrs Raimonds Čudars pašvaldības rīcību nodēvējis par bezatbildīgu, uzsverot, ka tā ignorē valdības 22. decembra lēmumu. Valdība bija pilnvarojusi vairākas ministrijas uzsākt sarunas ar Rēzeknes domi par koncertzāles pārņemšanu valsts pārziņā vai kopīgu pārvaldību, lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību. Vadības maiņa brīdī, kad tiek gatavots dialogs ar valsti, tiek vērtēta kā “labas pārvaldības principu neievērošana”.
Sabiedrības bažas un politiskais fons
Konflikts ap “Goru” ir izgaismojis dziļākas domstarpības starp Rēzeknes domi un kultūras nozari:
Satura maiņa: Opozīcijas deputāti un sabiedrība bažījas, ka “finanšu efektivitāte” patiesībā nozīmē repertuāra “lētināšanu” un krievvalodīgā satura dominanci, mazinot latgaliskās identitātes nozīmi.
Privatizācijas draudi: Darba grupa vērtē arī pārvaldības nodošanu privātajam sektoram, ko Latvijas Mūzikas padome uzskata par bīstamu soli stratēģiskam kultūras objektam.
Iedzīvotāju aktivitāte: Vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv”, iestājoties par koncertzāles esošās darbības saglabāšanu.
Turpmākie soļi: starp ministrijām un pašvaldību
Lai gan mērs Bartaševičs iepriekš piedāvāja koncertzāli nodot valstij, pēdējās darbības liecina par vēlmi saglabāt kontroli pār procesiem. Janvāra sākumā plānota tikšanās ar Kultūras ministriju, kurā tiks skatīti koncertzāles attīstības scenāriji.
Bartaševičs gan turpina uzturēt pozīciju, ka “Gors” ir rēzekniešu lepnums, taču tā pastāvēšana jānodrošina finansiāli atbildīgā veidā. Tikmēr kultūras ministre Agnese Lāce un citi nozares eksperti uzsver, ka kultūras iestādes rentabilitāti nevar mērīt tikai tiešos ieņēmumos, jo tās pienesums reģiona drošībai un identitātei ir neizmaksājams.
